Quiet before the storm...

Summer Solstice is merrily over and days will become shorter again... thus the seasonal cycles go in this geographical area. The week after Summer Solstice is usually quiet and the Riga environs look unusually full with tourists. After Latvia regained its independent statehood it was the first Summer Solstive when nobody deceased in the traffic accident, good Lord! Police raids were omnipresent and during the week long police operation around 250 drivers still happened to drink & drive. Therefore somone even spelled out an omenous utterance, that only brain transplantation could change behaviour of such people ... . My goddaughter Saimi is visiting me these days, who came from Estonia with her brother and mother. They noticed unusual number of policemen on Latvian highways, as well as unusually bad shape of Latvian roads if to compare with Estonian ones:)

While Estonian president is visiting Washington D.C. Latvian incoming president is preparing for the inauguration ceremony in the Jelgava palace. The Jelgava palace is the main building of the Latvian Agricultural University. Considering the fact that the bulk of the Latvian political elite represent graduates of this university it is not a surprise. For example, the founder of the People's Party, incumbent PM, minister of Defense, Health and Education, all have graduated from this university and the graduate network is pretty much in place here. If previously mentioned politicians and ther rest of the cabinet would be able to shape the future of this country then I would not write these lines in my diary, but whilst talking with Latvian public I have a feeling that the TRUST within Latvian society rapidly decreases and the economy sputters...

Absurdity of the politicians pronouncements in Latvia similarly to other democracies is never ending, and just the difference is that the critical mass of people who would pressure such inadequate political mawericks out of the office is too little in Latvia - the civil society is simply surviving. Therefore, the style of governance of the irresponsible political elite combined with the proposed inauguration feast of July the 8th in true honesty reminds me about the Mideaval expression - the feast during times of plague...

Outgoing president Freiberga has hinted already twice during last week, that severe accusations about the bulk of the present political elite in Latvia have been collected (at least she has confidential information). Referendum of the July the 7th is approaching. According to the logic of the present Latvian political culture the prosecutors office should announce the list of allegedly corrupt list of politicians early next week, and first hints the Latvian public could expect already during this Sunday's De Facto Latvian TV emission. Shall wait and see:-)

Merry Summer Solstice!!!

If there is a Baltic celebration then its Summer Solstice! It is the longest day of the year and its the merriest festival in Latvia and Estonia so far.

Līksmu līgošanu! Sündmuste rohket Jaanipäeva kõigile!!

Heroes we commemorate...

Vai nolaižam bikses?

Kārtējo gadu Jāņu pirmssvētku noskaņu sabojā pusmastā nolaistais karogs 17. jūnija rītā. Latvijas privātmāju īpašniekiem nemitīgi ir jāatceras neskaitāmās latvju svētku un diemžēl arī sēru dienas. Atšķirībā no pārējās Eiropas Savienības valstīm, kur parlamenti ir centušies nākt pretim privātmāju saimniekiem un noteikuši augstākais 2—3 visas valsts karoga izkāršanas dienas, Latvijas namīpašniekiem ir centīgi jāseko kalendāram. Nepatīkamu karogu izkāršanu padara fakts, ka karogu izkāršanai likuma noteiktajā kārtībā seko arī pašvaldības policija. Mūsu mājas gadījumā esam bijuši simboliski sodīti administratīvajā tiesā par karoga neizkāršanu 17. jūnijā vienu reizi. Līdzīgs liktenis sagaidīja arī ielas kaimiņus viņu prombūtnē ārzemēs, un par līdzīgiem gadījumiem esmu dzirdējis arī no cilvēkiem citos Latvijas novados. Administratīvajā tiesā tiesneši pēc tiesas sēdes atklāti jautāja, vai pašvaldības policijai nav lietderīgākas nodarbošanās kā noslogot tiesas sodot māju saimniekus par tik uzkrītoši vienkāršām neuzmanības kļūdām?

Valsts patriotismu nevar uzspiest, un, ja cilvēkam tas nav ieaudzināts, tad šādu "neapgaismotu ļaužu izglītošanas procesa" dēļ nav jācieš iedzīvotāju lielākajai daļai. Ja runājam par 17.jūniju, tad par kādu patriotismu vispār var būt runa. Parādiet man vienu sevi cienošu valsti, kura valsts pilsoņiem liek izkārt sēru karogus, atceroties izbijušu okupāciju? Runājot par patriotisku audzināšanu, parasti tiek godināti aizgājušo dienu varoņi, bet taču ne svešas varas ienākšana mūsu zemē! Atceres dienas ir nepieciešamas, bet Latvijas atceres dienu karogu izkāršanas daudzuma (5!) samērs ar oficiālo svētku dienu karogu izkāršanas daudzumu (6) man rada sajūtas par Latviju kā mūžam par pāridarījumiem sērojošu valsti un nekādi nepārliecina par Latvijas svētku dienu saprātīgumu. 2007.gada 17.jūnijā izkarot karogu pusmastā, manī tika kārtējo reizi uzjundītas negatīvas atmiņas, un tā vietā, lai justu lepnumu par sarkanbaltsarkanā pacelšanu, sajutos kā bikses nolaidis vēstures rēgu un mūsu pašu ierēdnieciskās un politiskās neredzamās varas priekšā

8.Saeimas laikā Ainārs Latkovskis (JL) iesniedza likumā par valsts karogu labojumus. Šie labojumi neatrada dzirdīgas ausis 8.Saeimā, un izskatās, ka "septiņu trekno gadu" apmātajiem tautas priekšstāvjiem 9.Saeimā arī nav laika vai arī pietrūkst spriestspējas, ja pēc dabas tik vienkāršs likumprojekts, kas skar visus Latvijas namīpašniekus, joprojām nav izkustējies no vietas. Piemēram, ASV tradīcija izkārt karogus ir saistīta ar ASV pilsoņu pašu brīvu gribu un federālās valdības noteikta ir memoriāla diena, kad ASV atceras savus kritušos varoņus. Citās ES valstīs karogi tiek izkārti neatkarības, karoga dienā (tā vienā reizē pieminot visas atceres dienas) un ar pusmastā nolaistu karogu tiek pieminēti par valsti kritušie varoņi.Jaunais prezidents mums ir solījis nākt ar mandātu mazināt negatīvismu un vairot saskaņu sabiedrībā. Tāpēc, ja Saeima nevar, tad jaunais prezidents varētu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu veikt izmaiņas likumā par valsts karogu, pantā 2.5 nosakot, ka valsts karogs paceļams 4.maijā, 11.novembrī (sēru noformējumā godinot visus par Latvijas valsti kritušos) un 18.novembrī. Šāds likuma traktējums ļautu ietaupīt līdzekļus, cilvēku laiku un visbeidzot neliegtu tiem cilvēkiem, kuri vēlas pieturēties pie iepriekš noteiktās atceres dienu sistēmas, to darīt privātā kārtā. Šī likuma izmaiņas ir joprojām aktuālas, jo pēc prezidenta stāšanās amatā Saeimai, Ministru kabinetam, citām valsts iestādēm un visiem Latvijas namīpašniekiem līdz gada beigām būs jānolaiž karogi pusmastā vēl divas reizes.

Times of change

Exactly as it was predicted in my last http://www.politika.lv/ article rumours about reshuffle in the Latvian government are in the air. There is a graduation ceremony of the BA students day after tomorrow and major tasks at the university for this academic year are over. I am feeling not in sync with myself now and I am getting ready to rearrange my own priorities.

When one follows political life in Estonia and Lithuania then one could notice that accross the border from Latvia they live almost perfectly. The Lithuanian minority goverment still sputters, but does not show visible signs of decline. Estonian PM is perhaps satisfied with himself, but there are dissatisfactions growing in Estonian liberal circles. When the Baltic prime miniters gathered for the energy security meeting in Riga last week the facade looked just beautiful. There were joint statements and a lots of photo ops. Andrus Ansip expressed his words of appreciation to the Latvian people even though the declaration of the Latvian parliament supporting Estonia during omenous days late this April came conspicuously late. All was nice and beautiful and Latvian PM announced that Latvia and Estonia would sign a strategic partnership in energy sector. However, disagreements about the future participation of EST, LAT, LIT and POL in the Ignalina Nuclear project seems more like the typical case of democratic horse trading - ministers have agreed that they have not agreed on anything, yet.

Latvian domestic situation in the meantime is preparing for changes in its commanding heights to use the expression of the US author Daniel Yergin. Education and welfare ministers from the Union of Greens and Farmers and the Pro Patria party Economics ministers are incapable to offer strategy for transformation of these sectors in Latvia, but they are badly needed. Governing majority People's Party (PP) is trying to recompense the existing head of the Bureau of the PM, Mr Māris Riekstiņš(he was recalled from Washington ambassadorial post in order to run for the prezident), and the rumours are out about him getting the post of the Minister of Foreign Affairs or even the PM post. Whatever plans the PP has, replacement of its popular Minister of Foreign Affairs. Mr. Artis Pabriks would cost the party dearly, because the majority of the PP youth organization stood for Mr Pabriks as their prezidential candidate. If Māris Riekstiņš would replace incumbent PM would be a wise PR move for the governing corporation, because rating of Mr Kalvitis is in steady decline. In addition PM does not have his PR imagemaker Jurģis Liepnieks anymore, he is left out in the cold with the press, thus Latvian public is constantly forced to hear his incoherent speeches.

Major reshuffle of the government is quite a daring challenge and the question is whether it should happen before or after July the 7th? To observe the tactics of the governing coalition, whilst securing the stabilty of the present coalition popularly dubbed also the "seven fat years", my guess is that it would happen between the summer solstice and the referendum. The idea would be to show the undecisive voters that the government not only works but that it also listens to the vox populi. The question that rises here is, whether prime minister would be Mr Riekstiņš or Ivars Godmanis? In the meantime there is heavy onslaught on the Latvian public TV news department and journalists trade union has already announced that they might go on strike around the time when referendum takes place, shall see how this disagreement further evolves...

The school year if officially over and all students who dared to defend their BA thesis did it. One student did not pass in the first round but the young lady appealed to the thesis defense committee and managed to overcome this obstacle. Thus, there are 65 more bachelors of arts in Latvia and I am wondering how many of them would continue their post graduate studies abroad? So far I have written only 2 reccommendation letters....

And whilst writing about developments in Latvia I have come to the crossroads myself. The feeling I have reminds me of my life cycles. After moving from Daugavpils to Tartu in 1991 came 1996 when I moved from Tartu via Riga to Budapest. Then in 2001 came transformative Swiss period that lasted till 2005. According to the logic of the five year cycles I moved back to Latvia a year earlier, and I do not want to develop some kind of new theory here. Simply I feel uneasy and therefore thinking where am I, what I am doing and what for I am doing all this? To some of you perhaps it sounds familiar, and you know that the only solution is in ones willpower to change in combination with rich conversations with ones friends and acquintances.

I am simply feeling entrapped in some kind of rate race, because the tasks at the university, making radio broadcasts, writing newspaper articles, attending dull local municipality sessions, slowly procceeding with my dissertation research...I am not happy about such a flow of life because I know that there are faster currents. Ayes, aye, aye and summer is a perfect time for stopping for a while and rearranging ones goals! I already announced to the publishers that I have stopped publishing in news media until September, because the major goal for now is to procceed with my own dissertation. Two years, now, under the parents roof have lulled me into some kind of the petit burgueois oblivion I am not completely satisfied with. The tasks at the parent's home seem never declining, thus I am considering moving to the place of my own. It must be done this summer, the decision is made, period, thus changes are in the air!

Līksmus Jāņus! Rõõmsat Jaanipäeva! Iloista Juhannuspäivää! Enjoy the longest day of the year - the Summer Solstice!

A president or stepfather?

Uzspiestais patēvs


Prezidenta vēlēšanas ir notikušas, un 8. jūlijā Valdis Zatlers oficiāli kļūs par septīto Latvijas prezidentu. Tradicionālo Jāņu svinēšanu šā gada jūnijā papildinās Vairas Vīķes Freibergas atvadu pasākumi, un šajā pirmssvētku laikā nepamanīts nevar palikt fakts, ka no viņas pilnvaru beigām līdz V.Zatlera zvēresta nodošanai par Latvijas pirmo amatpersonu kļūs Saeimas priekšsēdētājs. Valdošās koalīcijas prezidenta kandidātu pirmsvēlēšanu sijāšana apstājās pie ārsta Valda Zatlera kandidatūras, kurš ir kļuvis par Latvijas visu laiku jaunāko prezidentu. Pirmsvēlēšanu Latvijas Faktu socioloģiskā aptauja neatspoguļoja atbalstu Zatlera kungam, jo, pirmkārt, viņš bija plašākai sabiedrībai nepazīstams, otrkārt, viņš atzina, ka ir pieņēmis pacientu pateicības maksājumus, un, visbeidzot, viņu izvirzīja varas koalīcijas partijas. Pēc vēlēšanām Latvijas interneta portālos nerimst diskusijas par jaunievēlētā prezidenta ētiskajiem apsvērumiem, un neskaitāmi sabiedrības viedokļa veidotāji un inteliģences pārstāvji atzīst, ka plaisa starp varu un sabiedrību nesarūk. Tāpēc šis raksts centīsies ieskicēt, kādi apsvērumi noteica valdošās koalīcijas steigu un kāda varētu izskatīties Valda Zatlera turpmāko četru gadu prezidentūra.

Varas izaicinājumi

Salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvija ir gandrīz ideāla, ja mēs skatāmies uz ekonomiskās izaugsmes cipariem. Arī Latvijas politiķi ir iemācījušies manipulēt ar statistikas skaitļiem, un tāpēc ir daļa politiķu, kas mēdz atgādināt Bendžamina Disraeli (Benjamin Disraeli) spārnoto teicienu: “Pastāv meli, lieli meli un statistika”.[1] Uzskatu, ka Latvijas statistikas dati par inflāciju, tekošā konta deficītu, produktivitātes stagnāciju un iedzīvotāju neapmierinātību ar esošās valdības darba metodēm drīzāk atspoguļo amerikāņu parunu: „Nevis skaitļi melo, bet gan meļi skaitļo” (figures do not lie, but lyers figure). Jebkura režīma, arī demokrātijas varas noslēpums slēpjas tās leģitimitātē. Pēc Franču revolūcijas Aleksis Tokvils (Alexis de Tocqueville) ievēroja, ka neapmierinātība ar valdošās elites darbību parasti izpaužas tieši ekonomiskās izaugsmes laikā, jo cilvēka paredzējumi bieži nesakrīt ar realitātē piedzīvoto.[2] Ekonomiskajai videi attīstoties brīvā tirgus apstākļos, labēja valdība tradicionāli neiejaucas ekonomikā. Tāpēc šodienas valdības vadītāja lepošanās ar labējās valdības sasniegtajiem ekonomiskajiem rādītajiem ir klaji sīkmanīga, lai neteiktu, ka tā ir notikusi par spīti valdības nenovērstajiem birokrātiskajiem šķēršļiem. Kritiķi man var pārmest, pirmkārt, ka Latvijā nav tīras labējas valdības un, otrkārt, ka arī pasaulē šodien pārsvarā tiek pārstāvētas jaukta tipa ekonomiskās sistēmas. Pirmās kritikas gadījumā rodas pamatots jautājums, kāpēc Aigars Kalvītis uzsver, ka viņš ietur labēju politiku, kurā cilvēkam pašam esot jārūpējas par sevi bez sevišķas valsts palīdzības, bet varai pietuvinātu cilvēku grupām tiek atklāti parādīta varas gaiteņu labvēlība? Otras kritikas gadījumā rodas leģitīms jautājums, kur tad paliek rūpes un nodokļu sistēmas reorganizēšana, reāli uzlabojot neražojošās sfēras, t.i. skolotāju, mediķu, policistu un sociālo darbinieku dzīves apstākļus, jo jaukta tipa ekonomikas uzdevums ir nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, piedāvājot darba devējiem nodokļu atlaides un vienlaikus neatstājot neražojošo sfēru pabērna lomā.
Ekonomiskajai labklājībai pieaugot nesakārtotas tiesiskas sistēmas apstākļos, labklājība strauji uzlabojas tikai šauru grupu ietvaros. Peruāņu ekonomists Ernando de Soto (Hernando de Soto) pētījumos ir pierādījis, ka galvenais iemesls, kādēļ vidusslānis veidojas lēni, ir tieši nesakārtotas īpašuma attiecības un tiesiskuma nepietiekamība valstī.[3] Amerikāņu politologs Frensiss Fukujama (Francis Fukuyama) to nosauc vienkārši par uzticības trūkumu sabiedrībā.[4] Bez uzticības sabiedrībā nav iespējama vienošanās fundamentālām pārmaiņām, kuras globālie izaicinājumi pieprasa visām valstīm neatkarīgi no to lieluma.
Šodienas valdība un jaunievēlētais prezidents ir norūpējušies par uzticības trūkumu un valdošo negatīvismu sabiedrībā. Nenoliedzami, ka negatīvisms sabiedrībā pastāv, bet kas ir tā cēloņi? Tāpat kā zivs pūst no galvas jeb kā vecāki rāda bērniem priekšzīmi, tā arī Latvijas iedzīvotāji seko valsts politiskās elites morāles standartiem. Latvijas politiķiem nosodīt valdošo negatīvismu sabiedrībā ir tikpat absurdi, kā vecākiem vainot bērnus neizdarībās, aizmirstot, ka visupirms šo neizdarību cēlonis ir tieši vecāki.

Domāšanas inerce

Premjers ir apsolījis no nākošā gada janvāra ieviest nodokļu sākumdeklarāciju, un šobrīd Latvijā notiek nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācija, lai arī sākumdeklarācijas sistēmas iedibināšanai ir nepieciešama vienkārši politiskā griba un valstī eksistējošo nekustamā īpašuma, auto un nodokļu reģistru saslēgšana vienotā tīklā. Runājot par deklarāciju, atkārtojos, bet sākumdeklarāciju mūsu politiskās elites pārstāvji piemin garāmejot, lai arī iemesls visām šodienas Latvijas nebūšanām ar īpašuma tiesībām, izvairīšanos no nodokļiem un citām ekonomiskas dabas negācijām vistiešākajā veidā slēpjas sākumdeklarācijas trūkumā. Bez sākumdeklarēšanas sistēmas (varam to nosaukt arī par sabiedrisko samierināšanos) šodienas vainīgo meklēšana kombinācijā ar tiesiskā noilguma principu atgādina bērnu spēlītes, jo nav jau pamata, no kura izrietētu, vai pilsoņu X un Y ienākumi ir leģitīmi vai nav, jo vienmēr atradīsies sievasmāte vai Vitāls Lejiņš, kuru izkontrolēšanai VID resursu bieži nepietiek.[5] Īpašuma un nodokļu sākumdeklarēšana ir politiskas gribas jautājums, un Latvijā tā ir nepiedodami novilcināta. Šobrīd izskatās, ka Latvijas valdošās aprindas cenšas nodrošināties pret neparedzētu notikumu attīstību, un tāpēc arī bija nepieciešama sasteigta prezidenta ievēlēšana un strīdīgie Saeimas likumprojekti.
Politiskās darbības loģika prasa izdarīt nepopulārus lēmumus uzreiz pēc vēlēšanām. Tomēr šādā gadījumā Skandināvijā, piemēram, tiek tradicionāli pieņemti lēmumi, kuri palīdz valsts attīstībai kopumā. Latvijas gadījumā Saeimas pēdējā pusgada balsojumi vairāk gan atgādina valdošās koalīcijas vēlmi Tautas partijas (TP) vadībā palīdzēt tikai sev! Šādā gadījumā nenotiek kaulēšanās ar opozīciju, lai pieņemtu nepopulārus, bet valsts ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamus lēmumus. Izņemot Tiesībsarga ievēlēšanu (lai arī šajā gadījumā sākuma scenārijs bija identisks), drošības likumu, inflācijas apkarošanas plāna pieņemšana, Satversmes tiesas tiesnešu ievēlēšana, prezidenta vēlēšanas[6] un visbeidzot 21. jūnijā paredzētais lēmums pielīdzināt padomju laikā iegūtos akadēmiskos grādus Latvijas Republikas laikā iegūtajiem liecina par absolūtu nulles iznākuma spēles noteikumu pielietošanu valstiski svarīgu jautājumu risināšanā. Tas nozīmē, ka, nerēķinoties ar parlamenta mazākuma viedokli, valdošā koalīcija neievēro, ka tās uzvara ir bijusi daļas sabiedrības zaudējums, un šis aspekts skanēja jo sevišķi ironiski, kad valdošās koalīcijas pārstāvji teicās vēlam mums visas tautas prezidentu.[7] Tā vietā, lai šodienas pārkarsētās ekonomikas apstākļos diskutētu par valstiski nozīmīgu nodokļu sloga un administratīvu šķēršļu atvieglošanu ražotājiem un maznodrošinātajiem, turpinās bezatbildīgas politikas process un korporatīvās varas centralizācija.
Šodien notiekošais ir piemērs nevis Eiropas ziemeļos valdošo vērtību pārņemšanai, bet gan nostalģiskam skatam atpakaļ uz PSRS demokrātisko centrālismu, kur nekritiska sekošana priekšniecībai tika uzskatīta par tikumu un neatkarīga domāšana nozīmēja slikto toni. Politiķu pārliecība, ka tagad, esot ES un NATO, mūsu drošība ir garantēta, ir pašapmāns, un par to varējām pārliecināties pēc sabiedroto reakcijas uz drošības likumu izmaiņām. Šodienas koalīcija ir zaudējusi leģitimitāti sabiedrības acīs un saprot, ka tā nespēs darboties vienādu spēles noteikumu apstākļos, tāpēc arī tāda steiga ar prezidenta ievēlēšanu un citu, cauri Saeimai izgrūstu, valdības sagatavotu likumprojektu neizsvērtu pieņemšanu. Šādi no izslavētajām ilgtermiņa valsts interesēm ir palikusi tik vien kā tukša skaņa. Iespējams, ka valdošā elite tiešām domā, ka “tauta ir aprobežota”. Diemžēl šāds domāšanas veids valdošās koalīcijas pārstāvjiem neļauj sasniegt ilgtermiņa mērķus, t.i. saliedēt sabiedrību kopējam darbam un valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, bet globālā ekonomiskā sistēma soda neefektīvi pārvaldītas valstis. Valdība darbojas pēc inerces un turpina melot sev, cerot, ka Latvijas pastāvošās varas kailumu ir iespējams apklāt ar pozitīvisma kampaņām. Pastāvošo plaisu starp valdošo eliti un pārējo sabiedrību ir uzdots “samazināt” jaunajam prezidentam, kas gan vairāk izskatās pēc neiespējamās misijas, jo gan prezidenta reputācija, gan arī viņa ievēlēšana ir sākotnēji sakompromitētas. Tēlaini izsakoties, šodienas Latvijas sabiedrība ir kā pusaudzis, kuram viens no vecākiem šķiras, un nu māte atvedusi mājās jaunu patēvu. Pusaudzis nav mierā ar mātes uzvedību un arī ar to, ka viņš ir nepilnīgi pieskatīts un šādi izaudzis par brīvdomātāju, kā arī visbeidzot ar to, ka, neņemdama vērā pusaudža domas, māte ir uzspiedusi tam jaunu patēvu.

Nākotnes prezidents

Jaunievēlētais prezidents ir piekritis nepateicīgai patēva lomai. Patēvs nav kaut kas organisks, tāpēc viņam būs jāpieliek lielas pūles, lai spētu vadīt kopdzīvi ar apšaubāmas reputācijas sievu, spētu sadzīvot ar brīvdomātāju pusaudzi un šādi iegūt arī tēva autoritāti. Autoritāti nevar uzspiest, jo tās veidošana ir atgriezeniska, tāpēc to var vienīgi iemantot. Latvija ir nonākusi neapskaužamā situācijā, jo jaunā prezidenta autoritāte sabiedrības acīs ir vistiešākajā veidā atkarīga no viņa paša un spējas sadzīvot ar viņu izvirzījušo valdošo koalīciju. Šodien ir pāragri modelēt iespējamos jaunā prezidenta sabiedrotos, un apolitiskam prezidenta kandidātam pirmie prezidentūras gadi parasti tiek pavadīti sabiedroto meklēšanā. Tomēr prezidenta komandas sastāvs būs neapstrīdami svarīgākā zīme tam, kādas tad būs prezidenta, valdības un Saeimas attiecības — līdzsvarojošas jeb korporatīvas? Šodienas prezidenta palīgi norāda, ka Valda Zatlera sabiedrotie var nākt no valdošās koalīcijas aprindām, un šādi jaunajam prezidentam tuvākajā nākotnē būs jāpieliek titāniskas pūles, lai radītu savu komandu un noturētu neatkarīgu nostāju. Šajā gadījumā ieteiktu Valdim Zatleram vēlreiz noskatīties britu Yes, Minister” un ASV Westwing seriālus, lai pārliecinātos, pēc kādiem spēles noteikumiem viņš ir piekritis spēlēt turpmākos četrus gadus.
Domas, kuras jaunievēlētais prezidents ir izteicis presē, vedina spriest, ka Valdis Zatlers ir izteikti labējs liberālis. Meklējot analoģijas starp cilvēku un dzīvnieku pasauli, Valdis Zatlers piekrīt sociāldarvinisma uzstādījumam, ka stiprākais izdzīvo. Šādi uzskati modernajā pasaulē ir slideni un parasti balansē uz totalitāro ideoloģiju robežas. Esot sava aroda meistars, Valdis Zatlers ir iemantojis neviltotu uzticību kolēģu un klīnikas darbinieku lokā, lai arī neviltota uzticība var būt maldīgs priekšstats, jo var būt saistīts ar cilvēcisku vēlmi atrasties priekšniecības tuvumā. Visbeidzot, runājot par Valda Zatlera personību, ir jāpiezīmē, ka jaunievēlētais prezidents nav ieguvis augstāko iespējamo akadēmisko grādu. Tiekoties ar akadēmiskajā rangā augstākām amatpersonām un valstsvīriem, viņu, iespējams, pavadīs nepabeigta darba sajūta. Šādā situācijā var tikai minēt, vai Valdis Zatlers turpmāk kļūs par prezidenta pienākumu t.s. „atstrādātāju” jeb sublimēs prezidenta amata ierobežojumu nemieru ar pieaugošu autoritatīvismu pienākumu izpildē? Šī ir sabiedrībai aktuāla tēma, un tikai prezidents zina atbildi uz šo jautājumu.
Neatkarīgi no atbildes atklāts paliek jautājums arī par valdības, jo sevišķi ZZS ministru mazspēju. Šobrīd izskatās, ka valdība noturēsies, ja ekonomiski satricinājumi un 7. jūlija referendums nepavērs citu attīstības scenāriju, un, protams, nevar izslēgt arī ministru rokādes pirms referenduma norises. Opozīcijas partijām Godmaņa stilā var pārmest nemācēšanu zaudēt, bet arī valdošajai koalīcijai uzvara nenāca, ievērojot iepriekš nolemtos spēles noteikumus.[8] Diemžēl vēl sešpadsmit gadus pēc neatkarības atgūšanas tiesiskums joprojām ir galvenais dienas kārtības jautājums Latvijā. Jaunajam prezidentam, kurš ir nācis ar mandātu rūpēties par iekšpolitisko saskaņu, ir visas iespējas beidzot iedibināt tiesiski funkcionējošu valsti, un Latvijas sabiedrībai atliek palikt nogaidošās pusaudža pozīcijās. Tāpēc, tēlaini izsakoties, vai nu patēvs iemantos autoritāti, vai arī pusaudzis aizbēgs plašajā pasaulē, un šobrīd valstiski tas ir vienlīdz svarīgi, tāpat kā rūpēties par ārstu saglabāšanu Latvijas pacientiem.

______________________________
[1] Bendžamins Disraeli bija viens no ievērojamākajiem 19.gs. Britu Impērijas premjerministriem
[2] Alexis de Tocqueville, L'Ancien Régime et la Révolution, Oeuvres complètes d'Alexis de Tocqueville, Paris: 1995
[3] Hernando de Soto, The Mystery of Capital, New York: Basic Books, 2000
[4] Francis Fukuyama, Trust The Social Virtues and the Creation of Prosperity, New York: Free Press Paperbacks, 1995
[5] Vitālijs Lejiņš kļuva slavens pēc nāves ar neizsakāmas izcelsmes mantojumu par labu Aivaram Lembergam.
[6] Neskatoties uz Vairas Vīķes Freibergas ieteiktajām izmaiņām, kuras Saeima arī pieņēma, prezidenta vēlēšanu gadījumā spilgti atklājās Latvijas Satversmes novecojušais noteikums, ka valsts simbolu valsts prezidentu ievēl parlamenta vienkāršais vairākums (50+1). Šādi Latvija ir palikusi vienīgā Eiropas parlamentārā republika, kur prezidenta ievēlēšanai neizmanto kvalificēto vairākumu (2/3 vai 3/5 balsu). Eiropas vienīgais izņēmums ir VFR, bet Vācijā ar vienkāršo balsu vairākumu vēl no abām parlamenta palātām sastādītais Federālais konvents.
[7] Skat. izvilkumu no Ivara Godmaņa runas 31. maija sēdē: „Neskatoties ne uz kādām cīņām, neskatoties uz to, kā politiski savā starpā ir cīnījušies gan politiskie spēki, gan partijas, gan sabiedrība, kā mēs to redzējām arī šodien pie Saeimas, iestājas cits – demokrātijas trešais kvalitātes līmenis. Tajā brīdī, kad Valsts prezidents ir ievēlēts, viņš atbilstoši Satversmei ir visas Latvijas tautas Valsts prezidents. ” Saeimas stenogramma 2007. gada 31. maijā, http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/070531/st070531.htm
[8]2007. gada 24.maija „Kas notiek Latvijā?” TV raidījumā Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis prezidenta debašu laikā pārmeta opozīcijai nemācēšanu zaudēt, un 2006. gada 3. novembrī Augstākā Tiesa nolēma, ka 2006. gada vēlēšanu pozitīvisma kampaņas bija nelikumīgas, bet tiesai trūka būtisku pierādījumu, lai pieņemtu lēmumu par vēlēšanu rezultāta anulēšanu.

Caudillo economy

My muses came back yesterday after a nice bootle of the Hungarian Ottonel and watching the sunset whilst sitting on my porch! Finished an article fpr www.politika.lv and now the vacation is almost here!!! In the meantime it is interesting to notice how the life fluctuates in cycles in Latvia. Whilst presidential rollercoaster race is over, the second rollearcoater run is on again - this time it is ecenomy.

BICEPS is an independent recearch centre at the Stockholm School of Economics in Riga and they presented the research Inflation in Latvia - roots, perspectives and consequences, and, which was followed by press conference last Thursday. The current inflation rate has slowed (from 8,9 to 8,2% annual rate) due to the first imapact of the anti-inflation measures of the government. Nevertheless, the current account deficit is running at the stunning rate of 26% and is similar to the island republics - Seichelles, Fiji and Kiribati! During the press conference BICEPS researcher Mr. Alf Vanags uttered that one of the possibilities to lower the inflation rate and alleviate the producers would be devaluation of the national currency - the lat. Other researchers voiced their concerns about the devaluation solution, and suggested that the best option for government would be to start to reform the stagnant fiscal policy.

Instead of critically analysing the warning signs of the independent research centre the Governor of the bank of Latvia, Mr Ilmārs Rimšēvics and the Prime Minister reiterated almost in one voice that there is no devaluation of the Latvian currency planned! I almost start to believe that whenever our politicians start making political slogans about economic performance in Latvia there is some hidden sceleton in the cupboard. One must not be an economist to understand that Latvian consumers spend at least third more that they earn from their annual income! When I hear Latvian Minister of Finance, Governor of the Bank of Latvia, and finally Prime Minister assuring that a soft landing of the Latvian economy is the most probable scenario I wondder where do they derive their optimism from? Perhaps you may consider me a fiscal conservative, but I have a feeling that the only soft landing of the Latvian rollercoaster cart is in the muddled waters of the caudillo economy. I am afraid if the hard landing happens many more of the impowerished members of the nascent middle class would simply pack their belongings and leave...

Another twenty four years of wandering?

It is a sunny day and I cannot be in Lüneburg Nord-Ost Institute organized conference this weekend due to personal reasons. Students defended their BA thesis early this week and the mental drainage still overwhelms me. It looks as if the former status of mind is easy to replenish, however its not easy as it looks. After all the paperwork the only wish I have now is to sit on my porch, enjoy nice weather, drink coffey and read philosophy. I am simply emptied.........

The politics in Latvia is emptying ones willpower as well, thus better not to read the morning press. Still had a snapshot into todays Diena, and our parliament passed and is preparing for another controversial legislative act. Yesterday, the parliament instead of listening to the Transparency International (anti-corruption watchdog) recommendations eased the law allowing officials & civil servants to accept in-kind payments while off duty. It seems that electing Mr Zatlers as a new prez. has given the parliamentary majority the feeling that they are participating in the FEAST of the CENTURY (popularly dubbed by the acting prime minister just after the elections in 2006 as the seven fat years...). In the meantime the current account deficit has reached the level of 29% and the inflation is spiralling.

For the June 21 session the parliament plans to pass amendments in the education law in the third reading. The amendments plan to equalize academic degrees received during the Soviet era with the ones awarded now in Latvia and being accepted also by the EU. What does it mean? When we talk about hard sciences there is no doubt that equalization is rationally explicable, however how one should react on dissertations written about scientific communism, the leading role of CPSU in the industry and agriculture and finally Soviet genetics? This legislation is utterly controversial and it seems that it would be passed even though fiercely objected by the opposition, unfortunately...

There is this feeling of continuous and sometimes aimless struggle with the past demons in Latvia today. Whenever you listen to the governing coalition pronouncements you may hear machiavellian rhetoric par exellence. Majority of society is not happy with the situation but still somehow dormant. The referendum about the security organizations is approaching and there is stillness in the air - a sign of quiet breeze prior a storm or helplessness? Latvian folk tale hero Antiņš was trying to reach his princess whilst climbing up to the glass mount. He reached his sweetheart only in the third attempt. What I just said is full of symbolism and the question is whether the referndum in 070707 is going to be the second or just the first attempt of Latvian people? Similarly one may take symbols from the bible and compare the present wanderings of the Latvian folks with the one of Moses and his flock in the Sinai desert. It took him forty years to lead the jews out of the desert, and Latvia is being self-governed only a short sixteen years...Another twenty four years of wandering?

p.s. I am spiritually drained and waiting for some muses to inspire me and perhaps should escape into the woods:) Thus, in case you cant reach me the coming weekend knoweth that I am looking for the spiritual balance in nearby forest.

Discreditation of the presidential institution?

On Friday the Ministry of Foreign Affairs nominated Ms Lelde Tipāne (22.years old!) as newly elected president's foreign policy advisor. This news was transmitted by V-Diena and Delfi and it created rather stormy discussion in the www forums, until the update came from the Ministry itself, explicitly stating that Ms Tipāne cannot be considered his foreign policy advisor, because she would advise newly elected president only about the questions concerning diplomatic protocol. Ok, clarification was very much timely but it still does not allow me to understand how the newly elected president wants to be independent from the influence of the present governing coalition parties?

Mr. Zatlers unending relationship with his two advisors, Mr Beļskis (Peoples Party) and Mr Silenieks (Union of Farmers and Greens) makes me wonder whether he is able to be as independent as he advertised himself during the pre-election interviews. Newly elected president admitted that Mr Silenieks himself offered his services, thus while elected now, Mr Zatlers could simply terminate Mr Silenieks & Beļskis services.

Why the hell there is a need for advisors if they could not even deter him from participation in the ill-famous press conference in Saeima on May 31? Does Mr Zatlers understand it at all? Now with Ms Tipāne nominated as his advisor concerning diplomatic protocol, where does he want to get with this? Even with a law education Ms Tipāne has worked in the Ministry of Foreign Affairs only a year, and she CANNOT HAVE the thus needed professional experience. I am very much waiting for Mr Zatlers to have his say about his newly created team members and what qualifications he deems to be important? In case he will stick to the present advisors would make me reckon that all this election affair is simply poorly managed political farce with so many unknown factors influencing decisions of a very narrow group of decision makers in Latvia.

Presidential elections - a day after

Elections are over and life must go on again in Latvia. The overheated atmosphere is still around us and the Latvian public must learn new modus vivendi now. The first press conference of the newly elected president was PR disaster and I wonder why wasn't there an interpreter and press secretary present?

Rather symbolically the incumbent president did not participate in the parliementary session because she was on her visit to Daugavpils. Thus, the successor in the presidential office did not get customary congatulations from the incumbent holder of the office. Allegations about the illegal payments received from the patients shall hang over the head of the doctor president unless he is going to be able to surpass his People's Party entourage and somehow also his own vices.

He has not written a doctoral dissertation and a person of his stature should feel it subconciously. Shall see, how the incumbent president shall behave, and, whether the subconconciouss underachievement is not going to deter him from his idealist plans to implement transparent and honest governance in Latvia. Anyway he has promised to settle his outstanding financial debts to the Latvian Internal revenue Service next week, and he bravely promised to bring an order to the payment system in the sphere of medicine until his oath of inauguration in July 8. Lets wait and see how successfull he would appear, and, wheter there is something concrete behind his somehow incoherent speech.

He has promised to tour Lithuanian and Estonian capitals in his first state visits and Toomas Hendrik Ilves already congratulated him. Yet, it is the Ministry of Foreign Affairs that coordinates presidential foreign visits, thus president's rush might be explained with his relative inexperience.

His entourage shall explain us in upcoming weeks how truly independent he will be. The society in Latvia is boiling and it will require titanic efforts from him to consolidate the society. It is not only along the ethnic lines the society is split today, but also along the socio-economic lines and intelligentsia and political elite relations in Latvia are at all time low. Huh, huh, shall see how all this rollercoaster Latvian politics would evolve until the popular referendum in July 7. Some folks say that 07.07.07 date is omenous, thus shall it be omenous also for demos in Latvia?