FINALLY - Mandatory Income and Property Declaration in Latvia

Seventeen and twelve years later than in Estonia and Lithuania Latvian parliament finally passed the law in second reading, that would finally establish mandatory income and property declaration system in Latvia! LETA just reported from the parliament (Saeima). Huh, huh and that is a huge and simultaneously SIGNIFICANT step in making the Latvian governance system transparent.

As the old prowerb says...better late than never!!

Update in the way of article will most definitely follow, but those of you reading in Latvian may go through the LETA newsreel.

Saeima otrajā lasījumā atbalsta fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojektu

Rīga, 31.janv., LETA. Visticamāk, ka jau no nākamā gada personām, kuru rīcībā ir vairāk nekā 100 minimālās mēnešalgas (patlaban 16 000 latu), būs jāiesniedz vienreizējā sākuma deklarācija, paredz ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumprojekts.

Deputāti grozījumu atbalstīja gandrīz vienbalsīgi - par balsoja 83 tautas kalpi, bet divi balsojumā atturējās.

Likuma mērķis ir konstatēt fizisku personu mantisko stāvokli un nodrošināt ienākumu un izdevumu atbilstības un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

Mantiskā stāvokļa deklarācija būs jāiesniedz gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, kā arī personām, kurām ir ārvalstu pilsonība, bet tās ienākumus gūst Latvijā.

Saeima atbalstīja ieceri no projekta izslēgt normu, ka deklarācija būtu jāiesniedz arī personām, kuras veikušas darījumus, kuru vērtība pārsniedz 16 000 latu. Par likumprojekta sagatavošanu atbildīgās Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP) iepriekš pauda viedokli, ka nebūtu reāli personām iesniegt deklarāciju, ja tās ir iztērējušas vairāk nekā 16 000 latu, jo tas nozīmētu, ka būtu jāvāc visi pirkumu čeki.

Likumprojekts paredz, ka sākumdeklarācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc personas deklarētās dzīvesvietas. Deklarācija būs jāiesniedz personām, kurām skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā.

Tāpat sākuma deklarācijās būs jānorāda arī informācija par ārvalstīs īpašumā vai kopīpašumā esošu īpašumu, par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, akcijām, pajām un vērtspapīriem.

Sākuma deklarācijā būs jānorāda arī informācija par citu, fiziskas personas ieskatos, vērtīgu mantu, ja tā pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas.

Saeima atbalstīja priekšlikumu noteikt: ja pēc deklarācijas iesniegšanas tiks konstatēts, ka personas izdevumi pārsniedz ienākumus, tad personai būs jāpierāda ienākumu izcelsme.

Deklarācija būs jāiesniedz par periodu līdz gada 31.decembrim.

Deklarācija būs jāiesniedz arī ārvalstu pilsoņiem, ja viņi Latvijā gūst ienākumus.

Leiškalns iepriekš stāstīja, ka deputātu bažas un strīdus rada likumprojekta autoru centieni vienlaikus ar deklarēšanu iegūt personu mantiskā stāvokļa "fotogrāfiju" uz kādu noteiktu datumu un ieviest legālās prezumpcijas principu, kas liek personai pierādīt, ka tās manta un naudas līdzekļi iegūti likumīgi. Pēc Leiškalna domām, tas var nonākt pretrunā ar nevainīguma prezumpciju, uz kuru balstās Latvijas likumdošana.

Iepriekš Leiškalns bija lūdzis tiesībsargu sniegt atzinumu par deklarēšanas likumu, tai skaitā par tajā iekļauto prasību fiziskām personām skaidras naudas uzkrājumus ieskaitīt savā kontā Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībā vai pasta norēķinu sistēmā. Pretējā gadījumā šie skaidras naudas uzkrājumi netiktu atzīti par esošiem.

Tiesībsargs Romāns Apsītis savā atbildē ir norādījis, ka "pats pienākums ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus kontā nerada būtisku tiesību ierobežojumu un sabiedrības ieguvums attaisnotu radīto tiesību aizskārumu". Tomēr, pēc tiesībsarga domām, rūpīgi jāvērtē ierobežojums, ko rada likumā noteiktā pienākuma neizpildes tiesiskās sekas. Tiesībsargs norāda, ka pienākuma ieskaitīt skaidras naudas uzkrājumus kontā neizpildes tiesiskās sekas būtu jāprecizē un jāparedz personai iespēja pierādīt prezumēto faktu nepatiesību.

Saeima atbalstīja priekšlikumu likumā noteikt, ka fiziskā persona var brīvi izvēlēties sev ērtāko uzkrājumu glabāšanas veidu.

LETA