Vai nolaižam bikses?
Kārtējo gadu Jāņu pirmssvētku noskaņu sabojā pusmastā nolaistais karogs 17. jūnija rītā. Latvijas privātmāju īpašniekiem nemitīgi ir jāatceras neskaitāmās latvju svētku un diemžēl arī sēru dienas. Atšķirībā no pārējās Eiropas Savienības valstīm, kur parlamenti ir centušies nākt pretim privātmāju saimniekiem un noteikuši augstākais 2—3 visas valsts karoga izkāršanas dienas, Latvijas namīpašniekiem ir centīgi jāseko kalendāram. Nepatīkamu karogu izkāršanu padara fakts, ka karogu izkāršanai likuma noteiktajā kārtībā seko arī pašvaldības policija. Mūsu mājas gadījumā esam bijuši simboliski sodīti administratīvajā tiesā par karoga neizkāršanu 17. jūnijā vienu reizi. Līdzīgs liktenis sagaidīja arī ielas kaimiņus viņu prombūtnē ārzemēs, un par līdzīgiem gadījumiem esmu dzirdējis arī no cilvēkiem citos Latvijas novados. Administratīvajā tiesā tiesneši pēc tiesas sēdes atklāti jautāja, vai pašvaldības policijai nav lietderīgākas nodarbošanās kā noslogot tiesas sodot māju saimniekus par tik uzkrītoši vienkāršām neuzmanības kļūdām?
Valsts patriotismu nevar uzspiest, un, ja cilvēkam tas nav ieaudzināts, tad šādu "neapgaismotu ļaužu izglītošanas procesa" dēļ nav jācieš iedzīvotāju lielākajai daļai. Ja runājam par 17.jūniju, tad par kādu patriotismu vispār var būt runa. Parādiet man vienu sevi cienošu valsti, kura valsts pilsoņiem liek izkārt sēru karogus, atceroties izbijušu okupāciju? Runājot par patriotisku audzināšanu, parasti tiek godināti aizgājušo dienu varoņi, bet taču ne svešas varas ienākšana mūsu zemē! Atceres dienas ir nepieciešamas, bet Latvijas atceres dienu karogu izkāršanas daudzuma (5!) samērs ar oficiālo svētku dienu karogu izkāršanas daudzumu (6) man rada sajūtas par Latviju kā mūžam par pāridarījumiem sērojošu valsti un nekādi nepārliecina par Latvijas svētku dienu saprātīgumu. 2007.gada 17.jūnijā izkarot karogu pusmastā, manī tika kārtējo reizi uzjundītas negatīvas atmiņas, un tā vietā, lai justu lepnumu par sarkanbaltsarkanā pacelšanu, sajutos kā bikses nolaidis vēstures rēgu un mūsu pašu ierēdnieciskās un politiskās neredzamās varas priekšā
8.Saeimas laikā Ainārs Latkovskis (JL) iesniedza likumā par valsts karogu labojumus. Šie labojumi neatrada dzirdīgas ausis 8.Saeimā, un izskatās, ka "septiņu trekno gadu" apmātajiem tautas priekšstāvjiem 9.Saeimā arī nav laika vai arī pietrūkst spriestspējas, ja pēc dabas tik vienkāršs likumprojekts, kas skar visus Latvijas namīpašniekus, joprojām nav izkustējies no vietas. Piemēram, ASV tradīcija izkārt karogus ir saistīta ar ASV pilsoņu pašu brīvu gribu un federālās valdības noteikta ir memoriāla diena, kad ASV atceras savus kritušos varoņus. Citās ES valstīs karogi tiek izkārti neatkarības, karoga dienā (tā vienā reizē pieminot visas atceres dienas) un ar pusmastā nolaistu karogu tiek pieminēti par valsti kritušie varoņi.Jaunais prezidents mums ir solījis nākt ar mandātu mazināt negatīvismu un vairot saskaņu sabiedrībā. Tāpēc, ja Saeima nevar, tad jaunais prezidents varētu nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu veikt izmaiņas likumā par valsts karogu, pantā 2.5 nosakot, ka valsts karogs paceļams 4.maijā, 11.novembrī (sēru noformējumā godinot visus par Latvijas valsti kritušos) un 18.novembrī. Šāds likuma traktējums ļautu ietaupīt līdzekļus, cilvēku laiku un visbeidzot neliegtu tiem cilvēkiem, kuri vēlas pieturēties pie iepriekš noteiktās atceres dienu sistēmas, to darīt privātā kārtā. Šī likuma izmaiņas ir joprojām aktuālas, jo pēc prezidenta stāšanās amatā Saeimai, Ministru kabinetam, citām valsts iestādēm un visiem Latvijas namīpašniekiem līdz gada beigām būs jānolaiž karogi pusmastā vēl divas reizes.
No comments:
Post a Comment